Ziemas sporta veidu traumas: kā no tām izsargāties.
Pēc pēdējiem zinātnes atzinumiem, pasaulē sporta traumas veido 2,5% no kopējā negadījumu skaita. Lauvas tiesu no tām sastāda ekstrēmo sporta veidu pienesums.
Sporta traumatismā, arī ziemas sporta veidos, visbiežāk tiek bojāti muskuļi (38%), lauzti kauli (9%) un izmežģīti locekļi (31%). Ziemas periodā, kad daudzi dodas uz kalniem, traumu ir vairāk — līdz pat 51%. Vasarā negadījumu, kas saistīti ar sportu, ir ievērojami mazāk — 21,8%, bet t. s. starpsezonā — 27,5%.
Oficiāli definēt pašu traumatiskāko sporta veidu nav iespējams, jo tādā gadījumā to aizliegtu vispār vai arī liktu ieguldīt milzīgus resursus drošības uzlabošanā.
Nenoliedzami, traumu statistikā savu robiņu «iegriež» arī fiziskās un psiholoģiskās pārslodzes (arī sniegotajās trasēs).
Dace Augstkalne, Sporta medicīnas valsts aģentūras nodaļas vadītāja, sporta ārste, ķirurģe: «Lai nopietni nodarbotos ar sportu, kur nu vēl ekstrēmo, jābūt vispusīgi sagatavotam kā fiziski, tā psiholoģiski. Lai izsargātos no traumēšanās, sniegotajās trasēs jāievēro šādi priekšnoteikumi. Proti, simtprocentīgi jāievēro visas drošības prasības neatkarīgi no sporta veida; jāizvēlas tas sporta veids, kurš vislabāk padodas. Nekādā gadījumā nedrīkst sportot alkohola vai narkotisko vielu reibumā. Šis niķis biežāk novērots hokejistiem, savukārt narkotikas — snovbordistiem. Obligāti jānostiprina muskuļi un saites, neakcentējot kādu konkrētu muskuļu grupu, kura «piestāv» tikai šim sporta veidam. Te nedrīkst būt disproporcija.»
Līga Cīrule, Latvijas Olimpiskās vienības galvenā ārste: «Ziemas ekstrēmajos sporta veidos, ja pie tāda varam pieskaitīt kalnu slēpošanu un snovbordu, galvenais priekšnosacījums ir attiecīga fiziskā sagatavotība. Būtu ieteicams nepārvērtēt savas spējas un sporta rīkus izvēlēties atbilstoši savai varēšanai.»
Renārs Bīrmanis, snovborda pionieris Latvijā, «Boards.lv» snow skolas direktors: «Snovbords ir ekstrēms sporta veids, taču, ja ievēro visus nosacījumus, no traumām var izsargāties līdz minimumam. Snovbordā visjutīgākās vietas ir galva un locītavu saites, kuras aizsargā speciāls ekipējums. Lai izsargātos no traumām, jābūt pienācīgai fiziskajai kondīcijai. Ja iepriekšējos gados cilvēks to vien darījis kā sēdējis pie interneta, tādā gadījumā es neieteiktu uzreiz kāpt uz sniegadēļa. Ar snovbordu vislabāk sākt nodarboties no 10 (agrākais)–12 gadu (ideāli!) vecuma. Svarīgs faktors ir baiļu pārvarēšana.»
Andrejs Peredistijs, Ortopēdijas un sporta traumatoloģijas centra ortopēds: «Ekstrēmajos sporta veidos visvairāk cieš locītavas un muskuļi, kuriem nākas izturēt pamatīgu slodzi. Diemžēl ziemas sporta veidos ātrums un agresivitāte tikai pieaug. Lai izvairītos no traumām, jāmāk sabalansēt fiziskie dotumi ar tehnisko meistarību. Jūsu sniegums trasē būs atkarīgs no muskuļu tonusa un saišu gatavības. Ja nebūsit kārtīgi iesildījies, tad pastāv liela varbūtība iedzīvoties traumā.»
Āris Aivars, Sporta medicīnas centra ārsts: «Kalnu slēpošana un snovbords traumām pakļauts biežāk nekā vasaras sporta veidi. Skaidrojums — nepareizi izvēlēts ātrums un pārgalvība. Lai izsargātos no traumām, nepietiek tikai aizbraukt uz kādu slavenu kalnu kūrortu — ir profesionāli jābūt gatavam baudīt ziemas priekus. Tas nozīmē, ka ar fiziskām aktivitātēm jānodarbojas augu gadu, gatavojoties ziemas sezonai.»
Īsumā – kāds tad aptuveni ir cilvēka dienas bioloģiskais ritms:
– 4- 5 norīta – organisms gatavojas pamosties,
– Ap 5 norīta asinīs palielinās aktivitātes hormonu kortizola un adrenalīna sekrēcija, asinīs palielinās hemoglobīna uz glikozes līmenis, paātrinās pulss, pieaug arteriālais spiediens un padziļinās elpošana. Ķermeņa temperatūra paaugstinās, palielinās ātrā miega fāžu biežums un simpātiskās nervu sistēmas tonuss. Visi šie procesi pastiprinās gaismas, siltuma un trokšņu ietekmē
– Ap 6 no rīta virsnieres sāk vēl aktīvāk izdalīt „pamošanās hormonu” – kortizolu.
– 7–9 no rīta – laiks celties, rīta rosmei un brokastīm. Saspringtā grafikā rīta rosme varētu būt kaut vai viens vingrinājums, katru dienu savs. Ja, piemēram, bērnam vai pusaudzim ir nozīmēti koriģējošie stājas vai pēdu vingrinājumi, tad tie ir obligāti arī katru rītu jāizpilda. Tāpat arī vakaros.
– 9 no rīta – augstas smadzeņu darbaspējas, viegli rēķinās, labi strādā īslaicīgā atmiņa. No rīta labi arī tiek iegaumēta jauna informācija – uz svaigu galvu. No rīta jākaļ plāni un aktīvi jākustina smadzenes – rīts gudrāks par vakaru. Tiesa gan – 2 stundas pēc pamošanās jāpasaudzē sirds. Treniņu mazliet vēlāk.
Līdz 11 paaugstinās imunitāte, tāpēc šajā laikā ir efektīgas zāles, kas uzlabo organisma spējas pretoties slimībām.
– Līdz 11- 12 ķermenis ir lieliskā formā, tāpēc šis ir īstais rīta treniņa laiks. Pēc 12 vēlams slodzi samazināt. Pirms 13 galvas smadzeņu aktivitāte samazinās, organismā notiek asiņu daudzuma pārdale, un tās vairāk pieplūst gremošanas orgāniem. Pakāpeniski krītas arteriālais spiediens, pulss, un, attiecīgi arī muskulatūras tonuss.
– 13 +/- viena stunda ir pusdienas pārtraukuma laiks.
– 13- 15 pēcpusdienas atslābuma, „klusās stundas”, atpūtas, siestas laiks. Pēc 14 minimāls sāpju jūtīgums, un visefektīgāk iedarbojas pretsāpju līdzekļi.
– 15 – vislabāk strādā ilglaicīgā atmiņa. Šajā laikā jānostiprina pa dienu iegūtās zināšanas un jaunā mācību viela.
13- 15 ir laiks, kad tā saucamā pirmspusdienu steiga pāriet „pēcpusdienas depresijā”. Šajā laikā arī notiek vairāk ceļu satiksmes negadījumu. Šis noteikti nav laiks kafijai, vai citiem stimulējošiem līdzekļiem, bet gan atpūtai, vai mierīgākam darba ritmam, jo smadzeņu aktivitātes līkne var vēl nebūt augšupejoša. Ja gribam enerģisku un vērtīgu vakara cēlienu, šo dienas posmu ir izšķirīgi svarīgi iziet mierīgi, vēlams nosnausties vai „aizpeldēt” horizontālā stāvoklī uz 10 – 20 minūtēm un „pieslēgties” pie ALFA un TETA smadzeņu ritmiem, par ko būs stāsts nākamajā materiālā. Šo snaudu nekādā gadījumā nevajadzētu ilgāku par 1,5 stundu, citādi būs pretējais efekts – nevis možs un enerģisks vakars, bet gan pilnīgi miegaina un sabojāta dienas otrā puse. Šādai īslaicīgai atpūtai vajadzētu būt obligātam pasākumam skolniekiem, neskatoties uz to – būs treniņš, vai nē. 10 – 20 minūtes horizontāli, lai atpūšas mugura, un ar acīm ciet, un fiziskā un garīgā enerģija visu turpmāku vakaru būs daudz augstākā līmenī.
– Pēc 16 – darbaspēju uzlabošanās.
– 17 – 19 ir īstais laiks vakara treniņam. Tāpat no 16 līdz 19 ir novērojams augsts intelektuālās aktivitātes līmenis. Šajā laikā jāpaspēj izpildīt mājas darbi, ja nav treniņš
– 19 – 20 laba reakcija. Sacensību un spēļu laiks, protams, pakārtots arī skatītājiem un televīzijai. Olimpisko finālu laiks. Jo sportistiem labākais sniegums jāuzrāda vēlākās stundās, tad viņu organisms pakāpeniski pielāgojas un mazliet pārkārto savu dienas bioritmu.
– Ap 20 vakariņu laiks. Psiholoģiskais stāvoklis stabilizējas, un uzlabojas atmiņa. Laikā līdz 21 vēlama mierīga pastaiga, vai kāda cita mērena slodze.
– Pēc 21 gandrīz divas reizes palielinās balto asins ķermenīšu skaits – imunitāte. Turpinās šūnu atjaunošanās.
Pēc 21 ķermeņa temperatūra pazeminās, organisms gatavojas nakts atpūtai. Bērniem jāizslēdz visas sev tuvumā esošās elektroierīces, citā telpā jāaiznes mobilie telefoni, un nekādu datoru, vai citu starojuma avotu. Visas šīs ieslēgtās ierīces rada elektromagnētisko smogu, kas nelabvēlīgi ietekmē imunitāti, nervu sistēmu un sirds- asinsvadu sistēmu. Ja tas pa lielam netiek ievērots, tad mums nav ko brīnīties, ka mūsu bērni ir nīkulīgi, slikti mācās, ir hiperaktīvi, agresīvi, negūst panākumus sportā, ir slimīgi un ar vājām prāta un garīgām spējām.
– 22 – vēlams jau gulēt, imunitāte pastiprināta, lai aizsargātu organismu nakts laikā.
Nakts pirmajā pusē, kad pārsvarā ir lēnais miegs, izdalās maksimālais somatotropā jeb augšanas hormona daudzums, kas stimulē šūnu atjaunošanos, augšanu un dalīšanos. Mēs augam miegā! Miegā notiek audu reģenerācija un attīrīšanās.
– Ap 2 naktī tiem, kas neguļ var būt depresijas uzplūdi.
– 3 – 4 naktī parasti ir visdziļākais miegs ar minimālo ķermeņa temperatūru un kortizola līmeni, un ar maksimālo melatonīna koncentrāciju asinīs.
Katram orgānam ir savs darbības maksimums diennaktī: žults pūslis 23 – 1 naktī, akna 1 – 3 naktī, kuņģis 7 – 9 no rīta, resnā zarna 5 – 7 no rīta, tievā zarna 13 – 15, liesa un aizkuņģa dziedzeris 9 – 11 no rīta, sirds 11 – 13, asinsrites sistēma un dzimumorgāni 19 – 21, plaušas 3 – 5 naktī, urīnpūslis 15 – 17, nieres 17 – 19 vakarā, siltumrades orgāni 21 – 23 naktī, maksimālā ķermeņa temperatūra novērojama ap pl. 18, ķermeņa masa vislielākā ir ap pl. 20, leikocīti asinīs visvairāk ir ap pusnakti.
Cilvēka diennakts hronotipi pēc aktivitātes laika ir: „cīruļi „– rīts, „baloži” – diena un „pūces” – vakars. „Pūču” nakts aktivitātes atsaucas uz viņu veselību – sirds miokarda infarkti „pūcēm” gadās biežāk nekā „cīruļiem”, „pūču” sirds-asinsvadu sistēma ātrāk „izdeg”, resp. – saīsinās dzīves ilgums. Šie dienas hronotipi, protams, jāņem vērā darbā ar sportistiem, lai sasniegtu augstāku rezultātu līmeni.
Vēl cilvēku ietekmē diennakts saules gaismas cikls, tā saucamās tattviskās ietekmes ( īpaši svarīgs ir saules lēkta brīdis ), gadalaiku ritms, kā arī saules 11 gadu cikls.
Par bioritmiem un sakarībām varētu uzrakstīt vēl daudz, piebildīšu vien dažas lietas, kas svarīgas. Slikts un nemierīgs miegs varētu būt sirds-asinsvadu sistēmas saslimšanas rādītājs( bradikardija, aritmija) , kā arī skābekļa deficīta sekas telpā. Ja laika atpūtai ir pavisam maz, tad var daudz maz izgulēties no 10 vakarā līdz 3-4 no rīta. Tādā gadījumā atjaunojas sekojoši – smadzenes, muskulatūra un spēks, emocionālā sfēra. Hroniska neizgulēšanās = personības degradācija. Ja gribam spēcīgus, veselīgus un emocionāli stabilus bērnus – jākontrolē viņu miega daudzums un gaisa kvalitāte telpā.
Vislabākais miega līdzeklis, protams, ir fiziskā slodze. Tiesa gan, ja šī slodze ir bijusi par lielu, miegs būs traucēts, kas tad arī atstās iespaidu uz psihi.
Ja bērni, aiz lielas mīlestības, un labu gribot, tiek pārcentīgi vadāti pa daudziem pulciņiem un nodarbībām, nerēķinoties ar bioritmiem, viņu emocionālā attīstība atpaliek, dēļ paaugstinātā stresa līmeņa. Bērni jau nu noteikti nav mazi robotiņi, kas bez sekām var izturēt visu, ko vien pa dienu var paspēt.
Jaunajiem sportistiem princips – pēc iespējas vairāk dažāda veida slodzes, treniņi, nekāda normāla dienas ritma, ar laiku radīs personības, ķermeņa, psihes un emocionālās sfēras defektus. Ja treniņus un dažādas slodzes šādi vienkārši, nezinātniski samet vienā „čupā”, tad pēc kāda laika arī pats sportists ir vienkārši „čupā”!
Helmuts Rodke (www.sportacentrs.com)