{"id":464,"date":"2012-05-25T14:02:44","date_gmt":"2012-05-25T12:02:44","guid":{"rendered":"http:\/\/www.pavingrosim.lv\/?page_id=464"},"modified":"2014-10-16T12:17:44","modified_gmt":"2014-10-16T10:17:44","slug":"izlasi","status":"publish","type":"page","link":"https:\/\/www.pavingrosim.lv\/?page_id=464","title":{"rendered":"Noder\u012bgi"},"content":{"rendered":"<p><strong>Ziemas sporta veidu traumas: k\u0101 no t\u0101m izsarg\u0101ties.<\/strong><\/p>\n<p>P\u0113c p\u0113d\u0113jiem zin\u0101tnes atzinumiem, pasaul\u0113 sporta traumas veido 2,5% no kop\u0113j\u0101 negad\u012bjumu skaita. Lauvas tiesu no t\u0101m sast\u0101da ekstr\u0113mo sporta veidu pienesums.<br \/>\nSporta traumatism\u0101, ar\u012b ziemas sporta veidos, visbie\u017e\u0101k tiek boj\u0101ti musku\u013ci (38%), lauzti kauli (9%) un izme\u017e\u0123\u012bti locek\u013ci (31%). Ziemas period\u0101, kad daudzi dodas uz kalniem, traumu ir vair\u0101k \u2014 l\u012bdz pat 51%. Vasar\u0101 negad\u012bjumu, kas saist\u012bti ar sportu, ir iev\u0113rojami maz\u0101k \u2014 21,8%, bet t. s. starpsezon\u0101 \u2014 27,5%.<br \/>\nOfici\u0101li defin\u0113t pa\u0161u traumatisk\u0101ko sporta veidu nav iesp\u0113jams, jo t\u0101d\u0101 gad\u012bjum\u0101 to aizliegtu visp\u0101r vai ar\u012b liktu ieguld\u012bt milz\u012bgus resursus dro\u0161\u012bbas uzlabo\u0161an\u0101.<br \/>\nNenoliedzami, traumu statistik\u0101 savu robi\u0146u \u00abiegrie\u017e\u00bb ar\u012b fizisk\u0101s un psiholo\u0123isk\u0101s p\u0101rslodzes (ar\u012b sniegotaj\u0101s tras\u0113s).<br \/>\n<strong>Dace Augstkalne, Sporta medic\u012bnas valsts a\u0123ent\u016bras noda\u013cas vad\u012bt\u0101ja, sporta \u0101rste, \u0137irur\u0123e<\/strong>: \u00abLai nopietni nodarbotos ar sportu, kur nu v\u0113l ekstr\u0113mo, j\u0101b\u016bt vispus\u012bgi sagatavotam k\u0101 fiziski, t\u0101 psiholo\u0123iski. Lai izsarg\u0101tos no traum\u0113\u0161an\u0101s, sniegotaj\u0101s tras\u0113s j\u0101iev\u0113ro \u0161\u0101di priek\u0161noteikumi. Proti, simtprocent\u012bgi j\u0101iev\u0113ro visas dro\u0161\u012bbas pras\u012bbas neatkar\u012bgi no sporta veida; j\u0101izv\u0113las tas sporta veids, kur\u0161 vislab\u0101k padodas. Nek\u0101d\u0101 gad\u012bjum\u0101 nedr\u012bkst sportot alkohola vai narkotisko vielu reibum\u0101. \u0160is ni\u0137is bie\u017e\u0101k nov\u0113rots hokejistiem, savuk\u0101rt narkotikas \u2014 snovbordistiem. Oblig\u0101ti j\u0101nostiprina musku\u013ci un saites, neakcent\u0113jot k\u0101du konkr\u0113tu musku\u013cu grupu, kura \u00abpiest\u0101v\u00bb tikai \u0161im sporta veidam. Te nedr\u012bkst b\u016bt disproporcija.\u00bb<br \/>\n<strong>L\u012bga C\u012brule, Latvijas Olimpisk\u0101s vien\u012bbas galven\u0101 \u0101rste<\/strong>: \u00abZiemas ekstr\u0113majos sporta veidos, ja pie t\u0101da varam pieskait\u012bt kalnu sl\u0113po\u0161anu un snovbordu, galvenais priek\u0161nosac\u012bjums ir attiec\u012bga fizisk\u0101 sagatavot\u012bba. B\u016btu ieteicams nep\u0101rv\u0113rt\u0113t savas sp\u0113jas un sporta r\u012bkus izv\u0113l\u0113ties atbilsto\u0161i savai var\u0113\u0161anai.\u00bb<br \/>\n<strong>Ren\u0101rs B\u012brmanis, snovborda pionieris Latvij\u0101<\/strong>, \u00abBoards.lv\u00bb snow skolas direktors: \u00abSnovbords ir ekstr\u0113ms sporta veids, ta\u010du, ja iev\u0113ro visus nosac\u012bjumus, no traum\u0101m var izsarg\u0101ties l\u012bdz minimumam. Snovbord\u0101 visjut\u012bg\u0101k\u0101s vietas ir galva un loc\u012btavu saites, kuras aizsarg\u0101 speci\u0101ls ekip\u0113jums. Lai izsarg\u0101tos no traum\u0101m, j\u0101b\u016bt pien\u0101c\u012bgai fiziskajai kond\u012bcijai. Ja iepriek\u0161\u0113jos gados cilv\u0113ks to vien dar\u012bjis k\u0101 s\u0113d\u0113jis pie interneta, t\u0101d\u0101 gad\u012bjum\u0101 es neieteiktu uzreiz k\u0101pt uz sniegad\u0113\u013ca. Ar snovbordu vislab\u0101k s\u0101kt nodarboties no 10 (agr\u0101kais)\u201312 gadu (ide\u0101li!) vecuma. Svar\u012bgs faktors ir bai\u013cu p\u0101rvar\u0113\u0161ana.\u00bb<br \/>\n<strong>Andrejs Peredistijs, Ortop\u0113dijas un sporta traumatolo\u0123ijas centra ortop\u0113ds<\/strong>: \u00abEkstr\u0113majos sporta veidos visvair\u0101k cie\u0161 loc\u012btavas un musku\u013ci, kuriem n\u0101kas iztur\u0113t pamat\u012bgu slodzi. Diem\u017e\u0113l ziemas sporta veidos \u0101trums un agresivit\u0101te tikai pieaug. Lai izvair\u012btos no traum\u0101m, j\u0101m\u0101k sabalans\u0113t fiziskie dotumi ar tehnisko meistar\u012bbu. J\u016bsu sniegums tras\u0113 b\u016bs atkar\u012bgs no musku\u013cu tonusa un sai\u0161u gatav\u012bbas. Ja neb\u016bsit k\u0101rt\u012bgi iesild\u012bjies, tad past\u0101v liela varb\u016bt\u012bba iedz\u012bvoties traum\u0101.\u00bb<br \/>\n<strong>\u0100ris Aivars, Sporta medic\u012bnas centra \u0101rsts<\/strong>: \u00abKalnu sl\u0113po\u0161ana un snovbords traum\u0101m pak\u013cauts bie\u017e\u0101k nek\u0101 vasaras sporta veidi. Skaidrojums \u2014 nepareizi izv\u0113l\u0113ts \u0101trums un p\u0101rgalv\u012bba. Lai izsarg\u0101tos no traum\u0101m, nepietiek tikai aizbraukt uz k\u0101du slavenu kalnu k\u016brortu \u2014 ir profesion\u0101li j\u0101b\u016bt gatavam baud\u012bt ziemas priekus. Tas noz\u012bm\u0113, ka ar fizisk\u0101m aktivit\u0101t\u0113m j\u0101nodarbojas augu gadu, gatavojoties ziemas sezonai.\u00bb <\/p>\n<h3>\u012asum\u0101 \u2013 k\u0101ds tad aptuveni ir cilv\u0113ka dienas biolo\u0123iskais ritms:<\/h3>\n<p>&#8211; 4- 5 nor\u012bta \u2013 organisms gatavojas pamosties,<br \/>\n&#8211; Ap 5 nor\u012bta asin\u012bs palielin\u0101s aktivit\u0101tes hormonu kortizola un adrenal\u012bna sekr\u0113cija, asin\u012bs palielin\u0101s hemoglob\u012bna uz glikozes l\u012bmenis, pa\u0101trin\u0101s pulss, pieaug arteri\u0101lais spiediens un padzi\u013cin\u0101s elpo\u0161ana. \u0136erme\u0146a temperat\u016bra paaugstin\u0101s, palielin\u0101s \u0101tr\u0101 miega f\u0101\u017eu bie\u017eums un simp\u0101tisk\u0101s nervu sist\u0113mas tonuss. Visi \u0161ie procesi pastiprin\u0101s gaismas, siltuma un trok\u0161\u0146u ietekm\u0113<br \/>\n&#8211; Ap 6 no r\u012bta virsnieres s\u0101k v\u0113l akt\u012bv\u0101k izdal\u012bt \u201epamo\u0161an\u0101s hormonu\u201d \u2013 kortizolu.<br \/>\n&#8211; 7\u20139 no r\u012bta \u2013 laiks celties, r\u012bta rosmei un brokast\u012bm. Saspringt\u0101 grafik\u0101 r\u012bta rosme var\u0113tu b\u016bt kaut vai viens vingrin\u0101jums, katru dienu savs. Ja, piem\u0113ram, b\u0113rnam vai pusaudzim ir noz\u012bm\u0113ti kori\u0123\u0113jo\u0161ie st\u0101jas vai p\u0113du vingrin\u0101jumi, tad tie ir oblig\u0101ti ar\u012b katru r\u012btu j\u0101izpilda. T\u0101pat ar\u012b vakaros.<br \/>\n&#8211; 9 no r\u012bta \u2013 augstas smadze\u0146u darbasp\u0113jas, viegli r\u0113\u0137in\u0101s, labi str\u0101d\u0101 \u012bslaic\u012bg\u0101 atmi\u0146a. No r\u012bta labi ar\u012b tiek iegaum\u0113ta jauna inform\u0101cija \u2013 uz svaigu galvu. No r\u012bta j\u0101ka\u013c pl\u0101ni un akt\u012bvi j\u0101kustina smadzenes \u2013 r\u012bts gudr\u0101ks par vakaru. Tiesa gan \u2013 2 stundas p\u0113c pamo\u0161an\u0101s j\u0101pasaudz\u0113 sirds. Treni\u0146u mazliet v\u0113l\u0101k.<br \/>\nL\u012bdz 11 paaugstin\u0101s imunit\u0101te, t\u0101p\u0113c \u0161aj\u0101 laik\u0101 ir efekt\u012bgas z\u0101les, kas uzlabo organisma sp\u0113jas pretoties slim\u012bb\u0101m.<br \/>\n&#8211; L\u012bdz 11- 12 \u0137ermenis ir lielisk\u0101 form\u0101, t\u0101p\u0113c \u0161is ir \u012bstais r\u012bta treni\u0146a laiks. P\u0113c 12 v\u0113lams slodzi samazin\u0101t. Pirms 13 galvas smadze\u0146u aktivit\u0101te samazin\u0101s, organism\u0101 notiek asi\u0146u daudzuma p\u0101rdale, un t\u0101s vair\u0101k piepl\u016bst gremo\u0161anas org\u0101niem. Pak\u0101peniski kr\u012btas arteri\u0101lais spiediens, pulss, un, attiec\u012bgi ar\u012b muskulat\u016bras tonuss.<br \/>\n&#8211; 13 +\/- viena stunda ir pusdienas p\u0101rtraukuma laiks.<br \/>\n&#8211; 13- 15 p\u0113cpusdienas atsl\u0101buma, \u201eklus\u0101s stundas\u201d, atp\u016btas, siestas laiks. P\u0113c 14 minim\u0101ls s\u0101pju j\u016bt\u012bgums, un visefekt\u012bg\u0101k iedarbojas prets\u0101pju l\u012bdzek\u013ci.<br \/>\n&#8211; 15 &#8211; vislab\u0101k str\u0101d\u0101 <span style=\"text-decoration: underline;\">ilglaic\u012bg\u0101<\/span> atmi\u0146a. \u0160aj\u0101 laik\u0101 j\u0101nostiprina pa dienu ieg\u016bt\u0101s zin\u0101\u0161anas un jaun\u0101 m\u0101c\u012bbu viela.<br \/>\n13- 15 ir laiks, kad t\u0101 saucam\u0101 pirmspusdienu steiga p\u0101riet \u201ep\u0113cpusdienas depresij\u0101\u201d. \u0160aj\u0101 laik\u0101 ar\u012b notiek vair\u0101k ce\u013cu satiksmes negad\u012bjumu. \u0160is noteikti nav laiks kafijai, vai citiem stimul\u0113jo\u0161iem l\u012bdzek\u013ciem, bet gan atp\u016btai, vai mier\u012bg\u0101kam darba ritmam, jo smadze\u0146u aktivit\u0101tes l\u012bkne var v\u0113l neb\u016bt aug\u0161upejo\u0161a. Ja gribam ener\u0123isku un v\u0113rt\u012bgu vakara c\u0113lienu, \u0161o dienas posmu ir iz\u0161\u0137ir\u012bgi svar\u012bgi iziet mier\u012bgi, v\u0113lams nosnausties vai \u201eaizpeld\u0113t\u201d horizont\u0101l\u0101 st\u0101vokl\u012b uz 10 \u2013 20 min\u016bt\u0113m un \u201epiesl\u0113gties\u201d pie ALFA un TETA smadze\u0146u ritmiem, par ko b\u016bs st\u0101sts n\u0101kamaj\u0101 materi\u0101l\u0101. \u0160o snaudu nek\u0101d\u0101 gad\u012bjum\u0101 nevajadz\u0113tu ilg\u0101ku par 1,5 stundu, cit\u0101di b\u016bs pret\u0113jais efekts \u2013 nevis mo\u017es un ener\u0123isks vakars, bet gan piln\u012bgi miegaina un saboj\u0101ta dienas otr\u0101 puse. \u0160\u0101dai \u012bslaic\u012bgai atp\u016btai vajadz\u0113tu b\u016bt oblig\u0101tam pas\u0101kumam skolniekiem, neskatoties uz to \u2013 b\u016bs treni\u0146\u0161, vai n\u0113. 10 \u2013 20 min\u016btes horizont\u0101li, lai atp\u016b\u0161as mugura, un ar ac\u012bm ciet, un fizisk\u0101 un gar\u012bg\u0101 ener\u0123ija visu turpm\u0101ku vakaru b\u016bs daudz augst\u0101k\u0101 l\u012bmen\u012b.<br \/>\n&#8211; P\u0113c 16 \u2013 darbasp\u0113ju uzlabo\u0161an\u0101s.<br \/>\n&#8211; 17 \u2013 19 ir \u012bstais laiks vakara treni\u0146am. T\u0101pat no 16 l\u012bdz 19 ir nov\u0113rojams augsts intelektu\u0101l\u0101s aktivit\u0101tes l\u012bmenis. \u0160aj\u0101 laik\u0101 j\u0101pasp\u0113j izpild\u012bt m\u0101jas darbi, ja nav treni\u0146\u0161<br \/>\n&#8211; 19 &#8211; 20 laba reakcija. Sacens\u012bbu un sp\u0113\u013cu laiks, protams, pak\u0101rtots ar\u012b skat\u012bt\u0101jiem un telev\u012bzijai. Olimpisko fin\u0101lu laiks. Jo sportistiem lab\u0101kais sniegums j\u0101uzr\u0101da v\u0113l\u0101k\u0101s stund\u0101s, tad vi\u0146u organisms pak\u0101peniski piel\u0101gojas un mazliet p\u0101rk\u0101rto savu dienas bioritmu.<br \/>\n&#8211; Ap 20 vakari\u0146u laiks. Psiholo\u0123iskais st\u0101voklis stabiliz\u0113jas, un uzlabojas atmi\u0146a. Laik\u0101 l\u012bdz 21 v\u0113lama mier\u012bga pastaiga, vai k\u0101da cita m\u0113rena slodze.<br \/>\n&#8211; P\u0113c 21 gandr\u012bz divas reizes palielin\u0101s balto asins \u0137ermen\u012b\u0161u skaits \u2013 imunit\u0101te. Turpin\u0101s \u0161\u016bnu atjauno\u0161an\u0101s.<br \/>\nP\u0113c 21 \u0137erme\u0146a temperat\u016bra pazemin\u0101s, organisms gatavojas nakts atp\u016btai. B\u0113rniem j\u0101izsl\u0113dz visas sev tuvum\u0101 eso\u0161\u0101s elektroier\u012bces, cit\u0101 telp\u0101 j\u0101aiznes mobilie telefoni, un nek\u0101du datoru, vai citu starojuma avotu. Visas \u0161\u012bs iesl\u0113gt\u0101s ier\u012bces rada elektromagn\u0113tisko smogu, kas nelabv\u0113l\u012bgi ietekm\u0113 imunit\u0101ti, nervu sist\u0113mu un sirds- asinsvadu sist\u0113mu. Ja tas pa lielam netiek iev\u0113rots, tad mums nav ko br\u012bn\u012bties, ka m\u016bsu b\u0113rni ir n\u012bkul\u012bgi, slikti m\u0101c\u0101s, ir hiperakt\u012bvi, agres\u012bvi, neg\u016bst pan\u0101kumus sport\u0101, ir slim\u012bgi un ar v\u0101j\u0101m pr\u0101ta un gar\u012bg\u0101m sp\u0113j\u0101m.<br \/>\n&#8211; 22 \u2013 v\u0113lams jau gul\u0113t, imunit\u0101te pastiprin\u0101ta, lai aizsarg\u0101tu organismu nakts laik\u0101.<br \/>\nNakts pirmaj\u0101 pus\u0113, kad p\u0101rsvar\u0101 ir l\u0113nais miegs, izdal\u0101s maksim\u0101lais somatotrop\u0101 jeb aug\u0161anas hormona daudzums, kas stimul\u0113 \u0161\u016bnu atjauno\u0161anos, aug\u0161anu un dal\u012b\u0161anos. M\u0113s augam mieg\u0101! Mieg\u0101 notiek audu re\u0123ener\u0101cija un att\u012br\u012b\u0161an\u0101s.<br \/>\n&#8211; Ap 2 nakt\u012b tiem, kas negu\u013c var b\u016bt depresijas uzpl\u016bdi.<br \/>\n&#8211; 3 \u2013 4 nakt\u012b parasti ir visdzi\u013c\u0101kais miegs ar minim\u0101lo \u0137erme\u0146a temperat\u016bru un kortizola l\u012bmeni, un ar maksim\u0101lo melaton\u012bna koncentr\u0101ciju asin\u012bs.<\/p>\n<p>Katram org\u0101nam ir savs darb\u012bbas maksimums diennakt\u012b: \u017eults p\u016bslis 23 \u2013 1 nakt\u012b, akna 1 \u2013 3 nakt\u012b, ku\u0146\u0123is 7 \u2013 9 no r\u012bta, resn\u0101 zarna 5 \u2013 7 no r\u012bta, tiev\u0101 zarna 13 \u2013 15, liesa un aizku\u0146\u0123a dziedzeris 9 \u2013 11 no r\u012bta, sirds 11 \u2013 13, asinsrites sist\u0113ma un dzimumorg\u0101ni 19 \u2013 21, plau\u0161as 3 \u2013 5 nakt\u012b, ur\u012bnp\u016bslis 15 \u2013 17, nieres 17 \u2013 19 vakar\u0101, siltumrades org\u0101ni 21 \u2013 23 nakt\u012b, maksim\u0101l\u0101 \u0137erme\u0146a temperat\u016bra nov\u0113rojama ap pl. 18, \u0137erme\u0146a masa visliel\u0101k\u0101 ir ap pl. 20, leikoc\u012bti asin\u012bs visvair\u0101k ir ap pusnakti.<\/p>\n<p>Cilv\u0113ka diennakts hronotipi p\u0113c aktivit\u0101tes laika ir: \u201ec\u012bru\u013ci \u201e\u2013 r\u012bts, \u201ebalo\u017ei\u201d \u2013 diena un \u201ep\u016bces\u201d \u2013 vakars. \u201eP\u016b\u010du\u201d nakts aktivit\u0101tes atsaucas uz vi\u0146u vesel\u012bbu \u2013 sirds miokarda infarkti \u201ep\u016bc\u0113m\u201d gad\u0101s bie\u017e\u0101k nek\u0101 \u201ec\u012bru\u013ciem\u201d, \u201ep\u016b\u010du\u201d sirds-asinsvadu sist\u0113ma \u0101tr\u0101k \u201eizdeg\u201d, resp. \u2013 sa\u012bsin\u0101s dz\u012bves ilgums. \u0160ie dienas hronotipi, protams, j\u0101\u0146em v\u0113r\u0101 darb\u0101 ar sportistiem, lai sasniegtu augst\u0101ku rezult\u0101tu l\u012bmeni.<br \/>\nV\u0113l cilv\u0113ku ietekm\u0113 diennakts saules gaismas cikls, t\u0101 saucam\u0101s tattvisk\u0101s ietekmes ( \u012bpa\u0161i svar\u012bgs ir saules l\u0113kta br\u012bdis ), gadalaiku ritms, k\u0101 ar\u012b saules 11 gadu cikls.<\/p>\n<p>Par bioritmiem un sakar\u012bb\u0101m var\u0113tu uzrakst\u012bt v\u0113l daudz, piebild\u012b\u0161u vien da\u017eas lietas, kas svar\u012bgas. Slikts un nemier\u012bgs miegs var\u0113tu b\u016bt sirds-asinsvadu sist\u0113mas saslim\u0161anas r\u0101d\u012bt\u0101js( bradikardija, aritmija) , k\u0101 ar\u012b sk\u0101bek\u013ca defic\u012bta sekas telp\u0101. Ja laika atp\u016btai ir pavisam maz, tad var daudz maz izgul\u0113ties no 10 vakar\u0101 l\u012bdz 3-4 no r\u012bta. T\u0101d\u0101 gad\u012bjum\u0101 atjaunojas sekojo\u0161i \u2013 smadzenes, muskulat\u016bra un sp\u0113ks, emocion\u0101l\u0101 sf\u0113ra. Hroniska neizgul\u0113\u0161an\u0101s = person\u012bbas degrad\u0101cija. Ja gribam sp\u0113c\u012bgus, vesel\u012bgus un emocion\u0101li stabilus b\u0113rnus \u2013 j\u0101kontrol\u0113 vi\u0146u miega daudzums un gaisa kvalit\u0101te telp\u0101.<br \/>\nVislab\u0101kais miega l\u012bdzeklis, protams, ir fizisk\u0101 slodze. Tiesa gan, ja \u0161\u012b slodze ir bijusi par lielu, miegs b\u016bs trauc\u0113ts, kas tad ar\u012b atst\u0101s iespaidu uz psihi.<\/p>\n<p>Ja b\u0113rni, aiz lielas m\u012blest\u012bbas, un labu gribot, tiek p\u0101rcent\u012bgi vad\u0101ti pa daudziem pulci\u0146iem un nodarb\u012bb\u0101m, ner\u0113\u0137inoties ar bioritmiem, vi\u0146u emocion\u0101l\u0101 att\u012bst\u012bba atpaliek, d\u0113\u013c paaugstin\u0101t\u0101 stresa l\u012bme\u0146a. B\u0113rni jau nu noteikti nav mazi roboti\u0146i, kas bez sek\u0101m var iztur\u0113t visu, ko vien pa dienu var pasp\u0113t.<\/p>\n<p>Jaunajiem sportistiem princips \u2013 p\u0113c iesp\u0113jas vair\u0101k da\u017e\u0101da veida slodzes, treni\u0146i, nek\u0101da norm\u0101la dienas ritma, ar laiku rad\u012bs person\u012bbas, \u0137erme\u0146a, psihes un emocion\u0101l\u0101s sf\u0113ras defektus. Ja treni\u0146us un da\u017e\u0101das slodzes \u0161\u0101di vienk\u0101r\u0161i, nezin\u0101tniski samet vien\u0101 \u201e\u010dup\u0101\u201d, tad p\u0113c k\u0101da laika ar\u012b pats sportists ir vienk\u0101r\u0161i \u201e\u010dup\u0101\u201d!<\/p>\n<p>Helmuts Rodke (www.sportacentrs.com)<\/p>\n<p>&nbsp;<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>Ziemas sporta veidu traumas: k\u0101 no t\u0101m izsarg\u0101ties. P\u0113c p\u0113d\u0113jiem zin\u0101tnes atzinumiem, pasaul\u0113 sporta traumas veido 2,5% no kop\u0113j\u0101 negad\u012bjumu skaita. Lauvas tiesu no t\u0101m sast\u0101da ekstr\u0113mo sporta veidu pienesums. Sporta traumatism\u0101, ar\u012b ziemas sporta veidos, visbie\u017e\u0101k tiek boj\u0101ti musku\u013ci &hellip; <a href=\"https:\/\/www.pavingrosim.lv\/?page_id=464\">Continue reading <span class=\"meta-nav\">&rarr;<\/span><\/a><\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":0,"parent":0,"menu_order":0,"comment_status":"open","ping_status":"open","template":"","meta":{"ngg_post_thumbnail":0,"footnotes":""},"class_list":["post-464","page","type-page","status-publish","hentry"],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.pavingrosim.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/pages\/464","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.pavingrosim.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/pages"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.pavingrosim.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/page"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.pavingrosim.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.pavingrosim.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=464"}],"version-history":[{"count":6,"href":"https:\/\/www.pavingrosim.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/pages\/464\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":669,"href":"https:\/\/www.pavingrosim.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/pages\/464\/revisions\/669"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.pavingrosim.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=464"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}